Kopš rūpnieciskās revolūcijas mūsdienu dzīve ir bijusi atkarīga no modernām iekārtām, lai ražotu visu, sākot no tekstilizstrādājumiem un beidzot ar tēraudu. CNC mašīnas pārveidoja ražošanas nozari, ļaujot programmēt praktiski neierobežotas formas. Izsekojot datoru ciparu vadības vēsturei, atklājas ne tikai tās nozīme, bet arī straujais tehnoloģisko pārmaiņu temps apstrādes rūpniecībā.
1. Skaitliskās vadības dzimšana
Džons T. Pārsons izveidoja pirmo ciparu vadības sistēmu. 1940. gados, strādājot par mašīnistu sava tēva uzņēmumā, Pārsons izstrādāja jaunas metodes helikopteru rotoru ražošanai jaunizveidotajai aviācijas un kosmosa nozarei. Kopā ar Frenku Stūlenu viņi izstrādāja metodi, kurā viens mašīnists nolasa koordinātas pa x un y asīm diviem citiem mašīnistiem, kuri pēc tam veic griezumu. Nākamais solis bija strādāt ar MIT pētniekiem, lai izveidotu perfokartes, kurās varētu ieprogrammēt pietiekami daudz punktu, lai nodrošinātu pilnībā automatizētu apstrādi.
2. Skaitliskās vadības priekšteči
Pirmajos automatizācijas mēģinājumos darbgaldu vadīšanai tika izmantotas sadales vārpstas ar izciļņiem, kas novietoti noteiktos punktos. Izciļņa grieztos līdzīgi kā atskaņotāja klavierēm, un rievas aktivizētu mašīnas vadības ierīces. Lai gan šī pamatmetode bija efektīva bezpilota uzdevumu atkārtošanā (jo īpaši, lai izdalītu ieroču krājumus, ko abas puses izmantoja Pirmā pasaules kara laikā), tā nebija ciparu kontroles metode. CNC apstrāde spēj radīt programmējamus dizainus, kurus var uzlabot vai pilnībā mainīt, izmantojot abstrakto skaitļu valodu. No otras puses, kamerām ir nepieciešama mehāniska apstrāde, un tās nevar viegli pārveidot.
